maņ solts
aiztaisi lūgu

te es asu vīna
kopu kaļneņā
šalkoj viejs
1959.goda
7.aprelī
jūs vysus
puorbrauce
traktori
buldozers
izvede
kotru
kolhozam vajadzēja jaunys teritorejis
kur īsēt kukurūzu
i cylvāku mīsys beja
lobuokais māsluojums
spūžai nuokūtnis saulei

maņ vajadzēja
dažus godus
kab saprostu
ka vysys tovys
myrušuos leigovys
vērēs iz mani spīgelī

taišni i gūdeigai
mums nikas nasaīs

pa apvedcelim i
par garim laikim
tu ībrauksi gostūs

es kruosuošu motus
vys jau puormesšu
sev ka tūmār nabeja
tūs bārnu kuru vysim
tai vajadzēja
i dzeive proguoja
tukša i bezjiedzeiga

tu vaineigi nūsaviersi
daliksi plitā molku
izliksi čainiku
pi placa ar rūku
varbyut ari
dasadūrsi

es vysod, vysod
tev byušu madonna
kam dasaskart zeimoj
pagaist

socialuo realitate ir taida
ka vīgļuok ir atsaceit
sīvītei nikai mamai

zynu tys zeimoj
īdūrt nazi sirdī
nūdūt principus
vacuoku ryupis
i spieju uzupurēt

īspiejams, taišni deļtam
daži veirīši sagloboj sovu
naatkareibu
spielejūt counter strike
mainūt bemkys
voi meitinis
īmūt armejā
voi palīkūt par hipijim
īslādzūt sevi
tukšā sātā
nūsadzerūt
voi sajiukstūt pruotā

atbraukt nu teve
ir drusku kai nūmiert
ilgys piec smukuma ir
bezgaleiga sleikšona

es kai anna karenina
eju puori kasdīnys slīdem
cerūt ka viļcīņa vītā
tūmār atīs vronskis

vysi muni karenini
aizbraukuši iz cytom
piļsātom i laimeigi
raudzej aizmierst sovu
i na tikai annu

naktī pyrma dorba
mes veromēs kinys
par supermenim i
supersīvītem
jī nanūvacoj
jī nosoj vīnys i tuos pošys drēbis
jūs dorbu saroksti nasamaina
i karjerys īspieju nav daudz
voi nimoz
kotram nu myusu ir sova papyldu ideņtitate
apveļc masku
īkuop gultā
es izalikšu
ka teve napazeistu
nu reita mes patrulēsim piļsātu
izalīkūt par lobuokajim draugim

Juoņu nakts reitā
mes maudomēs plyki
Vacuoķu pļažā
jiura beja pīlejuse ar
kaunu i šaubom
sātā vysi azari
pylni ar
tykumeigajim
turistim, jaunīšim
vīntulajim idiotim
kas ir laimiegi viņ
kod kaids verās iz jim
aizmygušim
kai iz muokslys objektim
pādejā katuoļu bazneicā

myusim nūteikti tai navajadzēja dareit
i es jū naaizstuovu

bet mīlesteiba šaļtim
producej bezīrunu
nanūteikteibu
kas progresej

muns bolss aizīt
ar dziervu kuošim
dabasūs boltys linejis

muotruoju smuords
trynās vysu storpā
tys vyss nav nūtics
tys vyss nav pasaceits

kas nav pasaceits tys nav nūtics
applyust gruovmolys brikšni
aizaug sātys vītys
aizbraukšona
izaškieršona
ir vysu lītu pamats

Ligija Purinaša (1991, Rēzekne, Latvia) is a poet and journalist writing in Latgalian and Latvian. She has published two collections of poems: Sīvīte [Woman, 2019], which was shortlisted in the Best Debut category at the Annual Latvian Literature Awards in 2020, and Pierobežas [Borderlands, 2022], which was longlisted in the Best Poetry Collection at said awards in 2023. Both books were also shortlisted for the Annual Latvian Literature Award in 2020 and 2023. In 2020 her poems were included in a bilingual Latgalian poetry anthology entitled The Last Model / Pādejais modeļs (Francis Boutle Publishers). Her poems have also been translated into German and Czech.

Trafika Europe